Laima Vaikule un Jānis Stībelis - “Saule un Mēness“

Saule un Mēness [ībelis/ībelis] Dzīvoja reiz mēness  Kurš pa dienu spīdēja  Visiem, visiem spītēja  Bet tad kādu nakti  Spožu  sauli satika  Un tā viņam patika Vai tā var būt  Mēness sauli dejot gāja lūgt  Un starp viņiem robežas jau zūd Vai tā var būt, ka  Tu man būtu viņa  Tu man būtu viņš  Tu man zelta saule  Tu mans mēnestiņš  Lai kur tu būtu  Es tevi redzu Es tevi jūtu  Visi tagad brīnās  Ka tie divi dažādi  Bet var būt tik līdzīgi  Tagad naktis , dienas  Abi kopā pavada  Un tā beidzas pasaka  Vai tā var būt  Divas sirdis tagad vienu jūt  Un starp viņām robežas jau zūd  Vai tā var būt, ka tagad... Es tev būtu viņa  Tu man būtu viņš  Es kā spoža saule  Tu mans mēnestiņš  Lai kur tu būtu  Es tevi redzu Es tevi jūtu  Tu man esi viņa Tu man esi viņš Tu man spoža saule Tu mans mēnestiņš Lai kur tu būtu Es tevi redzu Es tevi jūtu Lai kur tu būtu Es tevi jūtu , lai kur tu būtu