No Rīgas iet vilciens uz Valku.
Uz platformas stāvu es viens.
Te redzu es meiteni smalku.
Tai vaidziņš kā medus un piens.
Es saku, ka šodien ir brīnišķīgs laiks.
Un smaids tad uz lūpām tai parādās maigs.
Ak, meitene Maijiņa, skaista kā paijiņa,
Kādēļ šai vilcienā lemts tikties mums.
Pie Cēsīm kad izkāpjam abi,
Es saku: - Vai tiksimies mēs?
Tur pilsdrupās sapņot ir labi,
Tur šovakar gaidīšu es.
Zem bērziem es vakarā staigāju viens,
Nakts ir jau pagalam, bet nenāk neviens.
Cik skumja ir vasara, acīs mirdz